Attīstība un emocijas
Kā motivēt bērnu darboties, nepiespiežot
Aicinājums strādā labāk par pavēli. Daži vienkārši paņēmieni, kas palīdz bērnam pašam gribēt darboties.
· 2 min lasīšanai
Gandrīz katrs vecāks to pazīst: lapa izdrukāta, zīmuļi uzasināti, galds sakopts, bet bērns saka „negribu”. Pirmā doma ir, ka kaut kas nav kārtībā ar bērnu vai ar materiālu, taču patiesībā tā ir ļoti dabiska reakcija uz uzdevumu, kas atnācis „no ārpuses”. Motivāciju nevar uzspiest, bet to var izaudzēt, un tam palīdz daži vienkārši paņēmieni, ko var izmēģināt jau šodien.
Aiciniet, nepavēliet
„Vai paskatīsimies, kas ir šajā lapā?” skan citādi nekā „Tagad tev jāpilda uzdevums”. Aicinājums atstāj vietu bērna izvēlei un liek viņam justies kā līdzvērtīgam dalībniekam, nevis kā izpildītājam. Izvēle ir motivācijas pamats: ko mēs izvēlamies paši, to darām labprātāk un ar lielāku interesi. Pamēģiniet sākt ar jautājumu, nevis ar norādi, un ievērojiet, kā mainās bērna izturēšanās.
Dodiet izvēli starp divām
Nevis „vai gribi darboties?”, uz ko vienmēr var atbildēt „nē”, bet „vai šodien labirints vai burti?”. Divas iespējas nav par daudz, un bērns jūt, ka lēmums ir viņa, lai gan abas izvēles jūs jau esat sagatavojuši. Šis paņēmiens darbojas ne tikai ar lapām, bet arī ar apģērbu, ēdienu un gulētiešanu — visur, kur bērnam jāsajūt, ka viņa vārds tiek ņemts vērā.
Uzslavējiet procesu, ne rezultātu
„Tu ilgi meklēji ceļu un neapstājies” māca vairāk nekā „Tu esi gudrs”. Uzslava par pūlēm palīdz bērnam neizbīties no grūtākiem uzdevumiem, jo viņš saprot, ka svarīga ir pūļu pielikšana, nevis tas, vai uzreiz sanāk. Bērni, kurus slavē par gudrību, bieži izvairās no uzdevumiem, kuros var kļūdīties, bet bērni, kurus slavē par pūlēm, labprāt izmēģina ko jaunu.
